JG in Prāga | part IX

 Priekšpēdējā daļa  ir klāt (tauta var priecāties)

Ierodamies uz pašu ballītes sākumu. Daudz džeku, sievieši tomēr arī parādās. Mūsu  skatieni ,protams, tiek pievērsti puisim, kurš ir ļoti līdzīgs Ronam Vīzlijam. Gribēju ar viņu bildi, bet pirms tam viņa draugs Alesio brīdina, ka Ronam jau sen esot pieriebies tas, ka visi grib ar viņu bildēties. Ok, nav divreiz jāsaka – ja nav Rons,jāmeklē Voldemorts.

Daļa sēž dīvānos un skenē pasauli caur glāzēm, visi pārējie stāv un bariņos runā. Nepierasti tādā ballītē būt, bet nu cenšamies saplūst ar pārējiem. Kopā esam 8 latvieši. 

Atrodi Ronu Vīzliju!

Beidzot bilde ar Santu - vidū

 Izceļam ūdenspīpi, lai vismaz būtu kāds sociālais lubrikants  – tas darbojas. Atrodas pīpes draugi un sarunas var sākties. Visvairāk jautājumi ir par to, kā atkļuvām, kāpēc, un vispār – ko latvieši atraduši pīpē, kurai nav nekāda sakara ar mūsu tradīcijām. Kad pasaku vārdu trip, tas tiek pārvērsts kā trips zem ripām. Ok,whatever. Taču ir 3 itāļi, kuri tiešām normāli var parunāt un kuriem patīk anti normālas lietas, kas vieno. Pārējie tādi dīvaini, bet tas ir mazsvarīgi.

Z., Katrīna & Alesio

Bruno,Alesio & fonā Zane

Valerio & Inese

 Ap 11 PM pēc Čehijas laika, latvieši izšauj šampanieti un sāk klaigāt “Laimīgu Jauno gadūūūū!!” . Pārējie nesaprot, kas notiek. Tad nu paskaidrojam, ka Latvijā 2012. gads pienāk stundu ātrāk, tāpēc mēs sagaidīsim Jg divreiz. Pie galdiņa esošie sāk kliegt – “Happy New Year, Latviaaa!!” Ak,jel, cik mīļi

Ja Katrīna ēd, viss ir kārtībā!

Un tad jau pienāk brīdis, kad visi skrien uz centru, kur jau ir puse Zemeslodes cilvēku. Un puse no policistiem arī. Vienam no tiem Zane iedeva attaisīt šampanieti. Tā nu visi priecājas, gaudo līdzi dziesmām un tad vēro salūtu. Tas ir ilgs un droši vien arī skaists. Pēc 2012 iestāšanās sāk skanēt The Queen – We are the champions. Ouukeeiij, ja jau viņiem tā patīk. Un tad sākas visas populārās ballīšu dziesmas pēc kārtas. Lecam visiem pa vidu un ārdamies. Mums pievienojas vēl visādi frīkainie un svešie.

Bildējam sevi pašas, protams

Egle viņiem kā tāda Gaismas pils

Vēlāk itāļiem sakārojās klubu uzdzīve. Viņi mūs aizved pie 3-stāvīga kluba, kurā  puse no visiem dzīvokļa ballētājiem jau ir nopirkuši biļeti 10LVL apmērā un ņurko tā dzīlēs. Mums katrai, protams, ir tikai pāris kronas palikušas, kur nu vēl eiro. Nospriežam, ka atradīsim citu vietu ballītei, lai gan vajadzētu vēl arī izgulēties, jo taisāmies jau 10:00 AM būt metro galapunktā un stopēt uz LV. Viens itālis īpaši sāk kunkstēt, kad uzzina, ka mums tas par dārgu – “Oh, latvian girls…”. Droši vien pārprata, ka vēlamies, lai mums izmaksā. Acīmredzot, viņam bijusi slikta pieredze ar mūsu valsts sievietēm. Un tas arī parāda, kādu iespaidu mūsu valsts pārstāves ir radījušas par sevi pasaulei.. Eh.

Aizbraucām gulēt un no rīta modāmies jauniem spēkiem. Ap 11iem bijām “Černy Most” metro stacijā. Mums bija vēl jāsagaida Inese, kura aizbrauca līdz TV tornim citās darīšanās. Un tad jau devāmies uz ceļa ķert mašīnītes.

.. un Katrīna atkal ēd

Kopumā esam 10 stopētāji – mēs 4, poļu pāris, 3 polietes, 1 vāciete. Un visiem neveicas, jo ir svētku diena, kad fūres braukt nedrīkst. Pārējie piestāj pilnām mašīnām , jo dodas uz mājām un grib zināt, kā mums iet un uz kurieni gribam tikt. Pilna mašīna poļu jaunekļu teicās mūs aizvest līdz Jamaikai.

Nostāvējām kādas 3 stundas un sāka gāzt lietus. Tik ļoti lija, ka bēgām uz tuvāko bistro, kurā mēģinājām iztērēt pēdējās kronas.

Tablo mūs izklaidēja

Katrīna ēd vēl joprojām

Atgriezāmies no ēšanas, kad lietus bija pārgājis. Pārīti aizveda, 3 poļu meitenes aizgāja uz autobusu, vāciete aizgāja stopēt citā vietā un tā mēs palikām atkal četratā. Pēc kāda laika Katrīna saprata, ka ir aizmirsusi savu mazo somu bistro, bet atpakaļ dabūja. Lielceļa mazohisms turpinājās vēl 3 stundas. Bija jau tumšs. 6h bijām nostāvējušas un nekā! Apsvērām domu par kādu diennakts maķīti, interneta kafejnīcu un pat telti. Ik pa laikam lija un sapratām , ka nav vairs vērts stāvēt. Tikai, kur lai to telti ceļ?!

Nobeigums nākošreiz !!!!!