Drosmīgie kastaņi. part III

zz_ra18

Objekts VI

Daudz laika pagājis kopš pēdējā Kastaņu ceļojuma, taču pienāca retā reize, kad varēja īstenot vēlmi neiet supot, bet darīt kaut ko citu acīs daudz nestilīgāku. Pirmā pieturvieta stūra veikals, “Draugu salmiņi” un  alus (ja jau objektam ar to sakars). Objekts gan liekas pieejamāks kā patiesībā ir; neviens ar sarkano paklāju negaida, pat mēģina aizdzīt prom. Ok, nevermind, ir citas opcijas, kuras pārzina Kastaņu tēvs.

zz_ra6

Kad pārvarētas fiziskās un emocionālās barjeras, ir tikts iekšā un rodas jaunas problēmas (Drosma Tiltiņa ir mīkstā, patiesībā!). Ne tikai lavīšanās pa stiklu kaudzēm uz zemes, izvairīšanās no iespējamā ēkas īpašnieka un Kastaņu tēva rokā esošā “maisiņs vaig?” žvadzēšanu, bet arī lūka, kas var uzkrist uz galvas, ja tizli pieķeras tai (skuķisms 4 ever I), kāpjot pa vēl tizlākām iekaramajām kāpnēm (skuķisms 4 ever II) uz augšu, jo bēniņi un jumts ir TIIIK tuvu! Kad arī visam tam tikts cauri, esam uz jumta un viss forši! Ja neskaita blakus augošo klavu, kas ik pa reizei mūs mēdza iepļaukāt.

zz_ra2

zz_ra1

zz_ra17

zz_ra4

zz_ra5

zz_ra3

zz_ra19

zz_ra20

Tad nu KT izdomā, ka var vēl uz kādu objektu aizbraukt, tāpēc saprotam, ka apskatīt izdosies kādu 2/3 no visa. Nekas, nokāpjam citās zonās. Kā jau paredzēts – pilns ar nedrošām laipām, mirstošiem un irstošiem pakāpieniem, demolētāju “vēstulēm”.

zz_ra15

zz_ra13

AIDS – kā novērst bēdu. JEL.

zz_ra8

zz_ra9

Tur aiz stencila ir (pa)saule.

zz_ra11

zz_10

Mīļākais KT stencils.

zz_ra21

zz_ra16

zz_ra14

Piesakos uz šo balkonu, ja nu kāds atdod un tā 😀

zz_ra12

Redzot šo, sajūta kā viduslaiku pilī. Vismaz.

Kad visas caurvēja sagatavotās izrādes – durvju sišanās, soļu atbalsis – redzētas un noklausītas, domājam laisties lapās uz citu pasaules malu – citu Objektu.

 

zz_ra22

Objekts VII

Kad aizteleportējamies uz nākošo “pili”, sagaida jauni pārsteigumi – vietējie zonas cilvēki pa rajonu pārvietojas bieži un nākas ilgi nogaidīt, kamēr rodas izdevība atrast izdevību, lai tiktu iekšā pa sānu durvīm. Laikam jau tāpēc aizmirsās nobildēt ēkas eksterjeru, bet nekas. Ka jau ierasts – akrobātikas paraugdemonstrējumus, kurus skolā neiemācījies vai nenodemonstrēji, vajadzēs pielietot daudz. Kad ir tikts iekšā, nākas kāpt pa kāpnēm un tad ir jānonāk telpā, pa kuras mazo lodziņu jāuzrāpjas uz gara korpusa jumta, kas palīdz nokļūt līdz galvenajam “tornim”. Un atkal jāskatās, ko mirstīgie dara lejā un blakus mājā. Nemaz nerunājot par apsargu un iespējamo suni. Zosu gājiens – mh.

zz_ra28

Gan jau kāds domās pajautās – “Kāpēc tik maz interjera bilžu?!” Tāpēc, ka viss ir izdemolēts, pussagāzies un nekādu liecību (koka pakaramie neskaitās) par bijušo maģīšu pasauli vai kasešu kalniem NAV. Bet ir telpa ar stikla vates grīdu un jumts, no kura var redzēt tikpat kā visu galvaspilsētu!

zz_ra31

Pirmā doma, ka te iederētos skafandru ballīte.

zz_ra29

Pasiģelku nokavējām…

zz_ra32

zz_ra30

zz_ra33

Ja paveiksies, posta apakšā būs arī mazs video, ja visi labi uzvedīsies.

Tālāk jau esam uz jumta un ir pienācis Panorāmas laiks.

zz_ra24

KT un Mēness vienā kadrā.

zz_ra25

zz_ra23

zz_ra34

zz_ra26

Saldā bilde ar Maķīti fonā.

zz_ra35

zz_ra36

Labi, pietiks. Paldies, JA izlasījāt. Un paldies ar Kastaņu Tēvam par pacietību 😀

PEACE.

zz_ra27

+

Te vajadzētu būt video ::

 

 

Džūrmala

zz

Ja 3 seni cēsnieki izdomā braukt Jūru lūkoties, tad kaut kad viņi to arī izdarīs. Un ne tikai lūkosies, bet pavadīs ar viņu kopā vimaz 20 kilometrus jeb gandrīz visu dienu.

Tā nu sēdāmies vilcienā, kas brauc uz (Eviju) Skulti. Paši gan izkāpām pieturā “Gauja”. Iztikām bez kartēm un GPS un izbaudījām nelielu novirzīšanos no iedomātā maršruta jau pašā sākumā 😀 Bet visu atradām,protams!

Te Gauja ietek Jūrā.

Te Gauja ietek Jūrā.

Satikām Gauju,kura ietek Jūrā un ceļš varēja sākties. Mūsu pirmais mērķis bija “Šamanistāna”, bet pirms tam uzradās šūpuļtīkls, kura aicinājumam nespējām pretī turēties 😀

zz_sh9

zz_sh11

zz_sh1

zz_sh12

Saprotot, ka mums vairs nav 5 gadi, bija jādodas tālāk.

zz_sh15

Un te nu viņa ir – Šamanistāna – vieta, kurā gribējās uzkavēties un turpināt iesāktos zīmējumus uz kokiem.

zz_sh13

Personiskais favorīts

Personiskais favorīts

atradām Bobu Mārliju arī.

atradām Bobu Mārliju arī.

Artūrio lasa vecās ziņas.

Artūrio lasa vecās ziņas.

zz_sh14

Ieguvām iekšējo mieru un devāmies tālāk 😀

Nākošais mērķis bija Garezers. Nomainījām virzienu uz meža pusi,lai neapniktu ainava un devamies talāk.

zz_4

Nonācām Mitago vai vismaz Hobita cienīgā mežā, kur viss bija traki zaļš un sūnas mijās ar vaivariņiem, kuri bija Černobiļas cienīgos izmēros. Dīvaini, ka Garezera krastos satikām vairāk cilvēku kā Jūras malā.

zz_sh5

zz_sh10

Pēc ezera atkal sekoja Jūra, tad maza upīte, kuru tomēr bija jāšķērso, lai arī ūdens bija ledaini auksts. Pierādījums, ka to izdarījām :

zz_sh21

Droši vien jau sapratāt, ka mēs gājām līkločos, lai būtu vēl interesantāk pārvietoties.

zz_sh16

Atradām dzīvnieciņu - pa pusei jau zemē ielīdis, tāpēc nenosakāmas sugas.

Atradām dzīvnieciņu – pa pusei jau zemē ielīdis, tāpēc nenosakāmas sugas.

Tā nu aizgajām līdz pat Lilastei, kur sāka parādīties cilvēku kvantumi. Savu gājienu pabeidzām Pabažos.

zz_sh17

NLO stara apspīdēta pludmale.

NLO stara apspīdēta pludmale.

Sagurgurums

Sagurgurums

Un tad uzradās gulbju pāris ar kuriem visi bildējās. Nevarēju atturēties. Arī pēc Inesītes komentāra : “Tevī kaut kas ir slāvisks iekšā.”  ne. Vispār jau latgaļu asinis, latgaļu! 😀

zz_sh20

Mājās nonācām (aizbraucām) ar apdegušiem pleciem un sejām, prieka dejām un zaļām fejām.

Paldies ceļabiedriem 🙂

Drosmīgie Kastaņi. part II

zz_k11 Tālākie 2 objekti gan jau visiem zināmi/redzēti. Un varbūt tiem, kas vecāki par Yolo un Swagu paaudzi, arī kāda LTV dokumentālo filmu aina prātā aizķērusies 🙂

zz_k20

 

Objekts III

 

Lai apskatītu L. jaunkundzes sadrupušo karkasu, jāizmanto ne pārāk civilizētais ceļš, jo visapkārt notiek teritoriālās traktoru cīņas (Mh, drīz tur būšot tikai bedres). Šī ir tā reize, kad lieka uzmanība nav nepieciešama. Apkārtne ir diezgan izrakāta, ka jāuzmanās no bedrēm.

zz_k19zz_k16zz_k17Sajūta kā trillera uzņemšanas laukumā – betona sienas un saspridzinātas grīdas. Līķu gan nav, vismaz ne redzamu. Jākāpj līdz 12. stāvam, kas notiek ātri. Par to, ka agrāk šīs ēkas (3 mājas + bunkurs, vai kas tml.) ir bijušas apdzīvotas, liecina vairs tikai kantaino griestu lampu sarūsējušās paliekas. Ticamības moments diezgan aizdomīgs, bet – kas bijis,bijis.

Otra jumta puse diezgan patraumēta, bet kam gan nevar tikt pāri.

Otra jumta puse diezgan patraumēta, bet kam gan dzīvē nevar tikt pāri.

zz_k13zz_k21zz_k18Acīgais Kastaņu Tēvs pamana pagalmā arī sargu, kurš kurina ugunskuru, dejo šamaniskās dejas un tā nav taisnība. Izliekamies, ka mūsu nav – kā viņs pagriež muguru, tiek ieņemta pieliekšanās pozīcija un neviens mūs nepamana. Izņemot to brīdi, kad sāka aizdomīgi meklēt dedzināmos zariņus un tika nospiesta pauze tālākai kustībai. Apskatām visas šahtas, apsnigušos mežus, vēlreiz sargu un dodamies tālāk.

Falla pielūgšana

Falla pielūgšana

Victoryyyy

Victoryyyy

Objekts IV

zz_k26zz_k25Tālāk bija japapēta arhitektūra, jo remontdarbu, apsargu un suņu dēļ, iekšā tikt nevar. Taču ir cits korpuss, kurā tikt iekšā izdodas. Pa ceļam vēl citi skaistumi :

zz_k28zz_k27

Ledlauži

Ledlauži

zz_k30

Ja godīgi, šīs trepes gribējās nozāģēt un stiept mājās.

zz_k29Pussadedzis, pussabrucis korpuss ir nākošais mērķis. Izejam cauri durvīm un atklājas baseinu/vannu valstība.

zz_k31zz_k3Tikai bildē ieraugām, ka sienas ir oranžos toņos, jo nevienam nav super-lukturīš-aplikācija vai vismaz ciklops vai rentgenredze. KT stāsta, ka pirms kāda laika kantainajā baseinā esot peldējis balts un ļoti miris suns.

Latviski griesti.

Latviski griesti.

zz_k7

Nospriedām,ka pirts. Tikai nesakiet,ka tā nav :D

Nospriedām,ka pirts. Tikai nesakiet,ka tā nav 😀

ģērbtuves

ģērbtuves

zz_k6zz_k9zz_k32zz_k22

Šādu telpu tur ir daudz.

Šādu telpu tur ir daudz.

zz_k23zz_k33Objekts V

Ar ļoti apšauDāmām bildēm (bad quality – it is!) ir pienākušas šī bradājuma beigas. Tā kā KT Kanončiks ar mani ne vienmēr gribēja draudzēties, tad ir tikai aptuveni saprotami attēli. Patiesībā viņš tik ļoti nedraudzējās, ka lika mums iziet tuneli 2x, jo tika pazaudēts objektīva vāciņš. Satikām lapsas (?) galvaskausu, bet citus kaulus neredzējām, jo esam tumsoņi.

zz_k34zz_k35Tuneļa galā bija gumijas trubas, kuras būtu īsts experimentālo mūziķu sapnis.  Autortiesības diemžēl pieder KT.

Ar burvīgi muzikālo video visam ir pienācis gals. Paldies, ka varbūt arī izlasīji 🙂

 

P.S. Ja nu video nestrādā, nekas – izej paelpot svaigu gaisu .

P.P.S. Paldies visu zinošajam gidam!!!!

 

 

 

 

Drosmīgie Kastaņi. part I

zz_j7Dienā, kad šogad uzsniga pirmais sniegs, un vislabāk var redzēt pēdas, bija plānots doties bradājumos ārpus ikdienas mūriem. Sākumā gan bija paredzēts ceļojums uz pusi lielākai kompānijai, bet darbi un dzīve dara savu.

Tā nu kopā ar visu zinošo Kastaņu Tēvu devāmies ceļā.

Objekts I

Kaut kur Apokalipses vidienē slēpjas drupas un izgāztuve.

zz_j5

zz_j6Dīvāna atrašana ir neizsakāms prieks un laime. Nebūtu sniegs, atradumu būtu daudz vairāk 😀

Fotosesija ar kailām kājām jeb kā pats Kastaņu Tēvs izteicās, ka esot indiānis, un ceļo tikai ar plikām kājām, lai nezaudētu saikni ar māti objektu!”  Pirms šķērsojām atkritumu grēdu, Indiānis man lika ziedot iguānu, lai izlūgtos skursteņu labvēlību un tie neuzkristu mums uz galvas.

Ar plikām kājām vēl nesalst :D

Ar plikām kājām vēl nesalst 😀

zz_j11zz_j9Tālāk ejot, paveras ēku drupas, jo to visu pamazām ārda gan laiks,gan cilvēki. Visur iekšā nelienam, jo ātri satumst un vel priekšā citi objekti. Bet viss baigi forši, ejam tālāk!

zz_j12zz_j13zz_j15

Ieslēdzot deguna sensorus, bija skaidrs,ka šeit jau sen neviens nedzīvo.

Ieslēdzot deguna sensorus, bija skaidrs,ka šeit jau sen neviens nedzīvo.

zz_j16

Pametot teritoriju,satikām vietējo čigānu BMW.

Pametot teritoriju, satikām vietējo čigānu BMW.

Objekts II

Tālākais ceļš ved uz tiltu. Precīzāk izsakoties – zem tilta. Somā vēl aizvien ir termoss ar tēju, jo, apskatot visus skaistos brīnumus, pat prātā nenāk kaut kur piesēst un sasildīties. Kuņģis gan neklusē un liek doties pēc pīrāgiem tuvākajā veikalā. Apbruņojušies ar pusdienām, kāpjam zemtiltē (Nav, nav tāda vārda. Tikai “patilte”). Tiltam ir 5 balsti,  vidējais ir mērķis.

Mērķis-  pats tilta vidus.

Mērķis- pats tilta vidus.

portāls

portāls

Jauki drebošā taciņa, kura ietrīcas,pārbraucot mašīnām.

Jauki drebošā taciņa, kura ietrīcas,pārbraucot mašīnām.

zz_j2zz_j24zz_j23

Attēla apakšā ir platformas gals. Pavisam netālu no pirkstgaliem.

Attēla apakšā ir platformas gals. Pavisam netālu no pirkstgaliem.

Tilta dēļ radās Drosma Tiltiņa, jo Elle pat ir labāka,salīdzinot ar ūdeni 20m zem kājām.

Tilta dēļ radās Drosma Tiltiņa, jo Elle pat ir labāka, salīdzinot ar ūdeni gandrīz 20m zem kājām.

"Viss būs labi" :D

“Viss būs labi” 😀

zz_j27

Kosmosskleita

zz_j26

zz_j18

 Pirmās daļas beigas.

Tad nu gaidiet 2. daļu par vēl 2,5 jeb 3 objektiem.

P.S.  Protams, viss ir nenormāli bīstami, ka jāņem līdzi uzticamais suns un sargeņģelis. Bijām pie pilnas apziņas, un noteikti viss tiks turpināts vai atkārtots 🙂

Mensona Mansinta skavās

zz_pra_23m

Teikšu godīgi – absints nav mans mīļākais dzēriens, taču, ja esi nonācis Prāgā , kas ar zaļo laumiņu dzērienu ir nešķiramas lietas tūristu pasaulē, noteikti ir jāieklīst kādā no Prāgas vecpilsētas Absintērijām. Mēs izvēlējāmies šo – http://www.absintherie.cz/en

Ok, Prāgā biju 3. reizi un tikai tagad izdevās realizēt šo piedzīvojumu 😀 Toties ar neparasto Marilyn Manson`s  Mansinthe, kuram ir 66,6 grādi. IIegādāties internetā  šo brīnumu var arī ŠEIT.

Namamāte

Namamāte

zz_pra_1m

Kā izradās, absinta piedāvajums ir iespaidīgs, taču mēs esam ieņemuši galvā, ka citus netestēsim. Kamēr gaidām savu pasūtījumu, atklājas,ka piedāvājumā ir arī absinta siers, un šokolāde. Arī tos atliekam, jo nākošais mērķis ir absinta saldējums.

Sākumā tiek atnesta karafe ar ūdeni un divas glāzes. Mums acis lielas un jautājums – Kāpēc? Meitene tikai pasmaida un atnes vēl citu uzparikti, kura ir daļeji pilna ar ūdeni un ledu. Tad seko jau zināmās caurumotās karotītes ar cukura graudiņu katrai glāzei. Jautājam, kāpēc tas viss vajadzīgs, ja mēs Latvijā absintu dzeram tāpat – tīrajā 😀 Meitene smaida lielām acīm, jo ,izrādas, ka tā vienkārši šo dzērienu neviens nedzerot. Atzīšos, ka bez atšķaidīšanas ar ūdeni, absints garšo daudz labāk, un ir iespējams ātri vien izdzert glāzi tukšu 🙂

zz_pra_2mzz_pra_26mzz_pra_27mPaiet kāds laiks,kamēr ūdens pilieni piepilda glāzes  un var nodoties Mansinta baudīšanai. Ūdens palīdzot sajust absinta nianses un sastāvdaļu buķeti.. tomēr, manuprāt, ūdens šajā procesā bija pilnīgi lieks, un absintu var baudīt tik tīru un zaļu, kāds tas ir. Taču pats process un Absintērijas atmosfēra – izcila!

zz_pra_25mzz_pra_m2zz_pra_m1Pēc glāžu iztukšošanas, prāts tā vien nesas uz saldējuma baudīšanu. Karafes ar ūdeni gan paliek neaiztiktas.

Izrādās,ka eksistē pat absinta alus, kuru pērkam bez domāšanas. Garša nedaudz sintētiska, bet slikta nav.

zz_pra_24mzz_pra_4m

Saldējums gan neaprakstāmi garšīgs! Tam esot 17 grādu.

Pieejams 3 Prāgas vecpilsētas vietās. Katrā cita cena , porciju lielums un zaļums 🙂

zz_prague_3mzz_prague_21mzz_praha_m4zz_pra_m3

Zaļu vasaru 🙂

Turpinājums varbūt sekos.

Tautiskais Postromantisms

spiidola

Vēl viens pasākums, uz kuru visiem jāaiziet, ja patīk Artūra daiļrade. Šoreiz latviskais,tautiskais samiksēts ar citu valstu kultūrām. Spīdola, Laimdota, Ulmanis, Pērkons u.c. – tēlos redzēsiet sabiedrībā zināmus cilvēkus.

Izstādes atklāšanā skanēja A.Bērziņa komponēta mūzika, kuras pavadījumā uzstājās dejotāja no performanču grupas www.fusionkin.lv  (pats video ir FusionKin mājaslapā). Tā nu redzējām, kā iespaidīgi tiek savienoti austrumi, Latvijas tautiskie elementi un elektroniskā mūzika baudāmā priekšnesumā. Milzīgs paldies māksliniekam 🙂

zz_ab1

zz_ab8

Katrinčiks & Vinčiks

Katrinčiks & Vinčiks

Šibari latviskā izpildījumā. Uzreiz varu pateikt,ka viegli nav tā karāties :D

Šibari latviskā izpildījumā. Uzreiz varu pateikt,ka viegli nav tā karāties. Bet ko tik mākslas labā nedarīsi 😀

zz_ab11zz_ab10zz_ab5

Ar aktieri/režisoru Juriju priecājamies,ka ļooti sena mūsu bilde tagad rotā Artūra vizītkarti.

Ar aktieri/režisoru Juriju priecājamies,ka ļooti sena mūsu bilde tagad rotā Artūra vizītkarti.

 Džerijs un Despers

Džerijs un Despers

Visu pārējo paši redzēsiet, ja līdz 2.07. iesiet uz izstādi 😉

Mans favorīts,kas tika ievērots galerijas stūrī un nav nekādi saistīts ar šo izstādi :D

Mans favorīts,kas tika ievērots galerijas stūrī un nav nekādi saistīts ar šo izstādi 😀

 

Muzeju nakts Limbažos

zz_lim4wPamosties ar šādu skatu var tikai Limbažu laivu bāzē. Kamēr spēj atiet no sapņu pasaules, ārā jau laivotāju grupiņa bļaustās labāk kā jebkurš cits modinātājs 🙂

 

Muzeju nakts šogad tika pavadīta Limbažos – un tur ir ,ko redzēt! Vecais ugunsdzēsēju depo priecē ar torni, kurā saglabātas oriģinālās kāpnes, zvans , puse no ugunsdzēsēju mašīnas, u.c. autentiski ugunsdzēsības priekšmeti. Un ne tikai – apskatāmas arī dažādi seni priekšmeti no tuvakās apkārtnes – rakstāmmašinas, pulksteņi, šujmašinas, pat zobārsta krēsls. Var pat iepūst taurē,ko izmantoja ugunsdzēsēji par trauksmes signālu 😉

zz_lim1w

izrauj zobu,dēls :D

izrauj zobu,dēls 😀

Priecīgais pažarnieks

Priecīgais pažarnieks

Ekstrēmistiem - katrā torņa stāvā stikla grīda.

Ekstrēmistiem – katrā torņa stāvā stikla grīda.

zz_lim12w

Vēl ir vērts apskatīt arī Sudraba muzeju, Limbažu muzeju (muzeju naktī tur tirgoja Iļguciema alu 🙂 ), pilsdrupas un Dabas taku.

zz_lim2Dabas taka ir  3.6km gara, vienā krastā ir pat putnu novērošanas tornis. Īpaši skaisti ir no rītiem, kad nav cilvēku un apkārt notiek īsta dabas/putnu koncertzāle 🙂

zz_lim9

Pirms pusgada tilts vēl bija savā vietā, bet pāriet var :D

Pirms pusgada tilts vēl bija savā vietā, bet pāriet var 😀

zz_limb

Tad nu brauciet uz Limbažiem un uzmanieties no Jetijiem 😀

zz_lim6w

Kijeva II

zz_znak

Tā nu tas ir ,ka Kijeva ir pilna ar mākslas objektiem it visur. Mākslinieki gleznas pārdot uz ielām, ir suvenīru tirdziņi, kuros pat var iegādāties gāzmaskas un vēl visādu aizgājušo laiku atribūtiku.

zz_arfzz_89

Vietējais mākslinieks Šuriks  teica,ka šī esot reklāma. Neatceros kam :D

Vietējais mākslinieks Šuriks teica,ka šī esot reklāma. Neatceros kam 😀

zz_85

zz_84

Atrodi cilvēciņu.

Atrodi cilvēciņu.

zz_82Bet pavisam noteikti visiem, kas ierodas pirmo reizi Kijevā, jāapmeklē KIEV FASHION PARK.  Tam gan nav saistiba ar modi, taču 2011. gadā to izveidoja, lai vietējie mākslinieki varētu izpausties un izveidot dažādas instalācijas / skulptūras par prieku pilsētai un tās viesiem.

zz_81zz_71

Mans favorīts - cilvēks ar ūdens pili uz sejas. By Nazar Bilyk.

Mans favorīts – cilvēks ar ūdens pili uz sejas. By Nazar Bilyk.

zz_72zz_83zz_tyuzz_73

Otrs favorīts. By Lilia Litkovskaya.

Otrs favorīts. By Lilia Litkovskaya.

zz_74

vardes un stārķa mīla.

vardes un stārķa mīla.

zz_79zz_78zz_70Blakus parkam atrodas vēl viena vieta, kas noteikti jāapskata – tā dēvētā Kijevas miljonāru spoku pilsēta. Info meklē  ŠEIT. Jau desmit gadus tur tiek celtas skaistas ēkas 19.gs. stilā. Taču tur neviens nedzīvo, jo nespēj to atļauties. Būvniecība turpinās vēl aizvien.

zz_67zz_68zz_dezz_69

Mazais ieskats nu ir beidzies. Brauciet uz Kijevu, iesaku visiem 🙂

Atcerieties –

*) Ja būsi saģērbies uzkrītošāk kā parastie iedzīvotāji, uzmanība un iepazīties vēlme būs garantēta. Īpaši,ja runāsi angliski (tas vairāk attiecas uz vīriešiem,jo statistika rāda,ka viens vīrietis ir uz 7 sievietēm 😀  Eksotika, u know.). Interese mazinās ,ja sāc runāt krieviski.

*) Braucot ar pilsētas sabiedrisko transportu, jāatmet kautrība, jo pirms savas pieturas ir jākliedz pa visu autobusu, ka Tev ir jāizkāpj. Ja neviens to šoferim nesaka, viņš brauc pieturām garām. JA vien tur nestāv cilvēki. 🙂

Transporta cenas arī dažādas – vari braukt par 70 sant. normālā autobusā vai par pāris santīmies pārbāztā. Pirmajā pieturā visi sakāpj autobusā un tad sūta naudu šoferim. Tāpat atsūta arī atlikumu. Tāpēc nevajag brīnīties,ja pēkšņi Tev sit pa plecu un un dod naudu 😀

zz_gr

The End

Kijeva I

zz_kk9Tik burvīgu skatu (tikpat kā) oktobra sākumā varēju vērot pa istabas logu, jo 2. reizi nokļuvu Kijevā (No aprīļa brauciena bilžu te nav,pat nemeklē). Ideāla vieta, ja gribas patverties no uzbāzīgajiem eiro un citām parastajām problēmām. Kijevā ir pavisam cita dzīve. Un pavisam citas problēmas 😀

princesīšu miedziņam

princesīšu miedziņam

Sākumā gan jāatrod piemērota apmešanās vieta. Hosteļi būs lēti,ja vienā istabā dzīvo 6 – 8 cilvēki. Sveši,protams. Ideālajā variantā var iepazīties ar vietējiem un skvotot pie viņiem. Taču arī noīrēt dzīvokli nav nemaz tik dārgi. Tikai jāuzmanās ar prusakveidīgajiem,jo viņi var parādīties tikai 2. dienā 😀 Vēl arī interesanti ir tas, ka Kijevā vasaras mēnešos atslēdz karsto ūdeni. Mums patrāpījās dzīvoklis ar 2 katliem un boileri,kurš nestrādā. Tā jau nebūtu Kijeva,ja nevarētu izbaudīt visas labās ekstras – naktī sildīt katlos ūdeni vannai, kā arī diennakti dzīvot bez elektrības 🙂

daudzlogu bloks, kurā bija rozā istaba

daudzlogu bloks, kurā bija rozā istaba

Virtuves glezna

Virtuves glezna

Dzīvojām pie metro stacijas "Druzby Narodiv". Tas bija kā starpposms glaunajam pilsētas centram un Prčikam pirms 15 gadiem.

Dzīvojām pie metro stacijas “Druzby Narodiv”. Tas bija kā starpposms glaunajam pilsētas centram un “Purčikam pirms 15 gadiem”.

superīgais pagalms ar bedri

superīgais pagalms ar bedri

bedrkaķis

bedrkaķis

Pilsēta ļoti dzīvelīga, īpaši vakaros. Visi ar kaut ko uzbāzīsies, jo tūristiem noteikti vajag fotogrāfijas ar dūjām, (š)Minnijām un vēl sazin ko. Un tas nav par brīvu,protams. Vēl ir tie, kas piedāvā uz ielām saģērbties dažādos kostīmos – par saģērbšanos jāmaksā un pēc tam vēl arī par fotogrāfijām.

Breinīgie stormi bija uz visām sienām un tv kanālos.

Breinīgie stormi bija uz visām sienām un tv kanālos.

zz_minny

zz_hu

Kijevā visu laiku kaut ko ceļ,būvē,pārbūvē.

Kijevā visu laiku kaut ko ceļ,būvē,pārbūvē.

Aicinājums apmeklēt šausmu māju.

Aicinājums apmeklēt šausmu māju.

Par valūtu. Tā ir grivņa. Izdevīgāk ir latus mainīt uz eiro un pēc tam pašā Ukrainā uz grivņām. Tā var ietaupīt. Īpaši tajos brīžos, kad dolāra  vērtība ir kritusies.

Pilsētas centrā, blakus diennakts bāram BOCHKA, ir jauka ēstuve (nosaukums nav piefiksēts), interjera ziņā slāviskums sajaucies ar arābiem un Indiju. Cenas gan ļoti lētas, kvalitāte kā mājas virtuvē. Laikam jau tāpēc to iesaucām par “Lidiņu”.  🙂

zz_uui

picas ap 3 Ls,atkarīgs no sastāvdaļām. Jāgaida 10min.

picu cenas ap 3 Ls,atkarīgs no sastāvdaļām. Jāgaida 10min.

rūdītas sievietes.

rūdītas sievietes.

Māksla ir visur.

Māksla ir visur.

Par to,ka Kijevā māksla ir visur – nākošajā ierakstā 🙂

ToothFairy

zz_blackToothFairy

 Kaut ko šādu vajag visiem, lai rudens nekļūtu par depresivitātes iemeslu 🙂

/ šo melno brīnumu var iegādāties TE /

+++

 

Jēlgalva 2006

zz_jIzlasot J. Joņeva “Jelgava 94”, atausa atmiņas no ne tik tālā 2006. gada, kad ar Beāti piedzīvojām tikšanos ar bandītiem rokkoncerta laikā.

Pirmo reizi Jelgavā nokļuvu 1. klasē, kad ar ansambli braucām uzstāties konkurā “Baltā Kaza” (nosaukums pat 7-gadniekiem likās pilnīgi garām. Itsevišķi tāpēc,ka katram dalībniekam kaklā uzkāra ar tādu pašu nosaukumu apdrukātu lenti ar zvārgulīti. Kļuvām kaziski.). Tumsā aizbraucām, nobaurojām pāris dziesmas, neko skatuves prožektoru dēļ neredzējām un vēl lielākā tumsā braucām atpakaļ. Tā nu arī neredzēju pašu pilsētu. Atbraucām mājās apkazoti, un ar to viss beidzās.

 

Bat tad pienāca 2006. gads. Bija 20. augusts, kad Pasta salā norisinājās rokkoncerts ar “Huskvarn“, “Sniegavīru Rūpnīcu” un citiem tā laika elkiem.

Braucām no Cēsīm ar vilcienu. Pirms tam jau bija nedaudz dzirdēts  par notikumiem tilta rajonā. Tā nu vilkām kedas, pakojām guļammaisus un devāmies ceļā. Naktsmāju gan mums nebija, taču paļāvamies uz to,ka vienmēr šādās avantūrās paveicas, jo uzrodas kāds skvotojamais dīvāns vai vismaz parketa dēlītis. Vēl bija variants sadabūt rokā tā laika festu bučošanās draudziņu, bet viņa māja visticamāk jau bija minku ielenkumā.

Tikām līdz Jelgavai – īpaši simpātiska gan nelikās, jo nevarētu teikt par pili un citiem arhitektūras veidojumiem. Protams, bijām ieradušās daudz par agru, tāpēc izmetām pāris lokus un devāmies meklēt salu. Tur jau bija saplūduši bari no visas valsts (pavisam noteikti). Cēli gotu jaunekļi bez sejām, garos mēteļos, tikpat gariem matiem un kerzos, kas spētu pretendēt uz gravitācijas noturēšanas sertifikāta iegūšanu. Visi pārējie, melnie un krāsainie, arī jau bija sacēluši bariņus un prieka pilnām sejām sūca aliņus.

Neatceros, vai par ieeju bija jāmaksā. Ja bija, tad droši vien kāds divītis, jo tajos laikos par festiem vēl neprasīja maksu 3 mēnešu kabatasnaudas ietaupījumu apmērā. Nokempojāmies upes malā, lai apēstu pusdienmaizes un iedzertu sidru. Viss bija skaisti līdz brīdim, kad netālu no manis atskan būkšķis. Paskatos uz Beāti – vina neko nav dzirdējusi. Ok, pārklausījos.. Bet nē – tad atkal atskan tas pats,tikai jau tuvāk. Lidojoši akmeņi. Burvīgi, kurš matainais idiots izdomājis tādā veidā iepazīties?! Ceļos kājās, apgriežos pret skatuvi. A, tur nekādu mataino nav! Tikai pāris 12-gadīgu puišeļu tumsnējā krāsā (negribu apgalvot, ka tie bija romi, bet nu..), dūrēs sažņauguši akmeņus.. Klaigā, ka esam metālistes (Oh well, man taču bija balts krekliņš, dzirdētajiem nostāstiem par godu. Pentagrammas palika ballēties skapī.). Atbildam , ka neesam gan. “Ok, tad jūs esat panki!” Seriously??? Svārki gan bija panciski apgreidoti, bet mati gari, Latvijas pelēkie un pakausis dredos. Turklāt mana biedrene izskatījās vēl nevainīgāk, bet nu, ko tur liegties – puišeļiem nav vispār nekādas nojēgas par subkultūru sadalijumu. Un nav arī vērts kaut ko skaidrot. NAV!

Loši. Varētu arī iemest viņiem, jo paši sāka, bet tad šie norāda uz tilta pusi, kur stāv mašīnas ar viņiem līdzīgajiem, bet daudz vecākiem. Skaidrs, savos 17 mirt vēl negribējās, tāpēc atrā solī pazudām no teritorijas. Grūti pateikt,kā mēs tā vienkārši tikām prom. Katrā ziņā, īpaši melnajiem viņi nepiekasījās ,tikai izkliedza stulbas piezīmes.

Nākošais uzdevums bija atrast pietiekami trakus krūmus, kuros paslēpt guļammaisus, kuri jau sāka traucēt uzdzīvot. Viso pagalmos pilns ar cilvēkiem un šķidriem krūmiem. Tikām līdz mājai, kura būvēta kā kvadrāts bez ceturtās malas. Šajā ielokā mums pēkšņi pieslīd nelaipnu, bet smaidīgu 15-gadnieku stāvi. Un viņu ir daudz – 10 noteikti. Fak, tagad ir sūdi. Ātri jāsaprot, kā ar tādiem primātiem diskutēt par savu matainību, un ,pats ļaunākais, nekļūt par viņu upuriem visdažādākajās izpausmēs. Labi, man bija nazis, bet nodurt 10 kretīnus?! Nereāli. Negribas bojāt konci..

Kaut kā mēģinām ar viņiem runāt, virzīties uz ārmalu, bet vilku bars atņirdz zobus un kļūst vēl draudzīgāks savā starpā. Pēc pāris minūtēm ātrā solī tiekam viņiem garām, bet šie ieslēdz savus divkājainības ātrumus un velkas pakaļ. Kruta, tagad viņi satiks tos mazgadīgos mašīnistus un mēs būsim pa vidu…

Līdz teritorijai šie atvelkas, bet iekšā netaisās iet. Mašīnisti arī savu dislokāciju vel nav mainījuši.

Sākās koncis, satikām paziņas, iepazināmies ar dažiem vietējiem un tā skaisti pavadījām laikam pēdējo rokkonci Pasta salas vēsturē.

Kā jau teicu, ļoti nevainīgs paskats, kas nelīdzēja izvairīties no ļaunajiem spēkiem :D

Kā jau teicu, ļoti nevainīgs paskats, kas nelīdzēja izvairīties no ļaunajiem spēkiem 😀

Vietējais čalis  teica, ka esam trakas, jo Jelgavā esot tilts, kas sadala pilsētu 2 rajonos. Viens esot briesmīgs, otrs – vēl briesmīgāks.

Tā nu sagaidījām rītu guļammaisos (paldies šķidrajiem krūmiem!)  un devāmies uz vilcienu. Abas nozvērējāmies, ka atpakaļ nekad nebrauksim. Es gan solījumu lauzu, jo pēc 5 gadiem atkal biju Jelgavā, taču bandītus vairs nesatiku.

 

P.S. Paldies autoram par grāmatu! 🙂

P.P.S. Nepiefiksēju koncertā uzņemtās bildes autoru, ne arī saitu,kurā tā tika atrasta. Paldies arī par to.

 

|.=.|

Atdevos televīzijai jeb skatieties paši 🙂

Spied TE

Livonizācija

zz_pils6

Aizbraucu uz dzimto Cēsu pilsētu viduslaikus lūkoties. Bija skaisti,tikai, nez, kur bija mūzika palikusi – svētki klusumā, bez vajadzīgās atmosfēras. Tad nu izklaidējamies paši – ar ūdenspīpi Jaunās pils tornī un vēl citām aizliegtām nodarbēm. 🙂

zz_pilszz_pils12

satiku pils spoku

satiku pils spoku

zz_pils11zz_pils10zz_pils4zz_pils5

Uzkapām aizliegtajā tornī,no kura mums palūdza tomer nokāpt un piesolīja protoloku. Tomēr pietika,ka uzrakstījām,ka esam dzīvi un viss ir kārtībā :)

Uzkapām aizliegtajā tornī,no kura mums palūdza tomer nokāpt un piesolīja protokolu. Tomēr pietika ar to,ka uzrakstījām,ka esam dzīvi un viss ir kārtībā 🙂

zz_pils2zz_pils3zz_pils9

Tā viduslaikos pagarināja bērnus

Tā viduslaikos pagarināja bērnus

Vlaģiks

Vlaģiks

Redzes korekcija viduslaiku gaumē

Redzes korekcija viduslaiku gaumē

Spurinieki

zz_buras

Augsto kuģu apskatē arī bija pabūts. Vairāk gan prasījās pēc īstiem koka buriniekiem, bet nu, var jau saprast, ka ar tādiem mūsdienās var braukt tikai uz izstādi 🙂 Starp citu, tādu ainu varēja vērot viduslaikos katru dienu.

Miesas krāsas kuģelītis

Miesas krāsas kuģelītis

Mīļākais no visiem kuģiem.

Mīļākais no visiem kuģiem.

zz_buras3

zz_buras4zz_buras5

Bērnībā gribēju būt pirāts. Nekas nav mainījies.

Bērnībā gribēju būt pirāts. Nekas nav mainījies.

MIR

MIR

 

Garrocība

Garrocība

Stūre gigantiem

Stūre gigantiem

Buratino

Buratino

zz_buras12

 

Lietus PVN

Kamēr ārā gāž lietus un Boss (darba devējs,loģiski) pagalmā graiza flīzes, pretējās mājas balkonā vērojama ne pārāk sadzīviska aina.  Kāda ģimene, kuru sastāvā bija lēna sieva, kustīgs sīcis bez dzimuma un Ģimenes galva, bija izstiepuši rociņas ar krūzītēm pāri balkona malai. Acīmredzot, palikuši bez ūdentiņa. Sīcis (vēl aizvien bezdzimuma) kā tāda šinšila skraidīja pa balkonu, mēģinot savākt visas iespējamās lietus lāses. Sieva arī,bet lēēēēnām. Ģimenes galva – ar vienu roku kabatā, bet ar otru pieturējās pie krūzes osas. Tā nu viņi skraidīja, skraidīja, līdz pazuda. Lietus nerimās, pārvērtās par krusu, tad atkal par lietu. Pēc stundas uz tā paša balkona iznāca apmierināts Ģimenes galva ar kūpošu cigareti vienā un tikpat kūpošu krūzi otrā rokā. Laikam jau kafija.. Hmm,..uz veselību!

P.S. Nav svarīgi, kur tas viss notika. Bet, kad man būs cita darba vieta, ar tvītu es atvainošos  cilvēkiem par briesmīgajām Lattēm 🙂

zz_576

izrādos ar roku lokanību,kas nav taisnība.

izrādos ar roku lokanību,kas nav taisnība.

Trīsdimensiju Pātadziņa

Tad nu pienācis brīdis,kad šim blogam jāsvin 4 gadu jubileja! Kas to būtu domājis,ka tik ilgi kaut ko tādu vispār var uzturēt 🙂 Tāpēc – priekā! Un varbūt neslinkošu vēl kādus 4 gadus 😀

Ok, pietiek priecāties par bloga svētkiem. Īstas kāzas – tas ir daudz lielāks prieks 🙂

zz_u8zz-u4

Starp 2 Zanēm.

Starp 2 Zanēm.

zz_u5

Plušķis

Plušķis

Foto :: R. Laķis

clubkidds

praha_k

It kā jau tuvojas pavasaris, tāpēc šoreiz īss apraksts par to, kuros bāros jāiegriežas, ja netīšām sanāk nonākt Prāgā (atkal) 🙂

Pirmkārt, noteikti jāaiziet uz HELLS BELLS bāru, pēc kura apmeklējuma, pa miglu var iet uz nākošajiem. Atrast to nav pārāk grūti,lai arī tas ir paslēpts dziļi pagrabā, gluži tāpat kā mūsu Korsāri. Ielas pusē par to liecina diezgan nepamanāma izkārtne, kas jau liek būt acīgam un vērīgam. Daudz visādu telpiņu, bet visvairāk priecē galvenās zāles velves. Sajūta kā viduslaiku krogā.

praha_jArī uz skatuves ir galdiņi un tā ir ideāla vieta, lai pārredzētu visu zāli. Cilvēku  daudz arī darba dienās. Alus arī nav traki dārgs – no 26 kronām. Īpaši jauki ir mazajās telpās un nišās paslēptie galdiņi. Un tualetēs ir daudz krampīšu,bet neviens savu pamatfunkciju nepilda 🙂 Tualešu durvis gan priecē :

prague_h-tile

Tālākais ceļš ved uz Žižkovu, jo man vienmēr gribējās tur atrast bāru, kas būtu līdzīgs mūsu Depo. Bet pa celam ieklīstam bāra,kurš vizuāli ir superellīgs, taču,nokāpjot lejā,atklājas pavisam cita,netipiska aina.. Pie galdiņa sēž 2 urliāniski cittautieši, mūzika pašķidra, tāpec netiek atmiņa saglabāts pat bāra nosaukums.

praha_opraha_5

Tad nu vilkāmies uz Žižkovu. Tālais telš kārpās, bet nu aiziet vajadzēja noteikti.

MUSIC CLUB 77 (nosaukums mega-kruts,protams).Vizuālajā ziņā jau skaisti un anti-sanitāri (vēl aizvien pievelk tādas lietas un vietas, ko padarīt). Visādi dizaina priekšmeti, sakārti zābaki (prasās vien katram pārim klāt bilde ar tā ex-īpašnieka bildi un nelielu aprakstu), viens apmeklētājs (cerēsim,ka nedēļas nogalēs ir vairāk), bārmenis samiegojies, pie sienas platekrāna TV, kurā dzied Nellija Furtado un citi MTV zvēri (cerams,ka nedēļas nogalēs tomēr uzstājas arī grupas, ir sakarīgi DJ,jo pie sienām visādi plakāti par bijušajiem končiem it kā ir. ).  Paņemam kaut kādu nefiltrēto alu, jo visi pārējie esot beigušies. Vienīgais apmeklētājs gan draudzīgs, jo izdzēris esot daudz un nu esot mājās jābrien. Vēl pajautā, vai esam atbraukuši uz gotu festivālu, jo neesot neko par tādu dzirdējis. Daudz smaida un tik tiešām knapi aizvelkas mājās un paliekam ar garlaicīgo bārmeni. Izpētījām klubu – interesanti jau, tikai cilvēkus prasās. Kluba mājaslapā bildēs pilns ar cilvēkiem – vismaz. Beigu beigās apnika vientulīgi dzert un bridām tālāk pie sava piparmētru liķierīša,kas mūs gaidīja hostelī. Bet nu – pasākumu laikā esot daudz apmeklētāju – tā mums teica STEEL veikalā,kas atrodas netālu 🙂

praha_u

BOB

Izgāzt nievajošu žulti pār filmu – drīkst,drīkst? 😀

Tik tiešām nezināju, ka ne tik tālajā 2005. gadā, kad cilvēki sāka īpaši draudzēties ar specefektiem, radās filmas, kuru budžetā lielāko robu izsita plakāts, bet pati filma ir tik..tik.. Eh, briesmīga?..

Tātad, te tas ir – PLAKĀTS::

1293150639_legenda-o-zvereIt kā jau smuki,vai ne? Skaista dūda, briesmonis un glābējs – visi vienuviet. Nosaukums pietiekami zvērīgs un asiņains, bet krievi gan tulko kā “Легенда о звере”. Labākais,ka filma ir par vikingiem, bet tomēr – izskatās,ka sižets būs par Robina Huda meitu, kura cīnās ar meža garu lāča paskatā.. Un tomēr, viss ir labi, līdz brīdim,kad sākas pati filma.

Sižets jau uzreiz ir skaidrs – sliktais Svens grib vadoņa meitu Freiju par sievu un darīs jebko, lai tā arī notiktu. Bet nu par pašiem tēliem. Es, piemēram, nezināju, ka jau tajos laikos vīriešiem pieaudzēja matus. Arī to ne, ka sievietes raustīja uzacis, vīrieši lepojās ar septiņdesmitajiem raksturīgām frizūrām un varbūt kādam atsevišķam indivīdam bijusi bārda. Nedot šo filmu tiem, kuri gribētu vēsturiski izglītoties. Pozitīvais – vismaz dievs Tors tiek pieminēts atkārtoti un pamatoti. Šeit filmas īsais variants, jo garo neviens neizturētu 😀

P.S. Nav arī pikanto ainu, jo viss tiek iztraucēts. Diemžēl.